Inventarizācijas veikšana pirms gada pārskata sastādīšanas

Sagatavošanās gada atskaitei sākas ar uzņēmuma līdzekļu un rēķinu inventarizāciju.

Inventarizācijas kārtība noteikta LR likumā „Par grāmatvedību” 11, 12 un 13.pantā un MK noteikumos Nr. 585 no 48. – 67. punktam no 21.10.2003 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”.

Pārskata gada beigās uzņēmums, veic inventarizāciju, kurā nosaka visas uzņēmuma lietojumā esošās mantas apjomu dabā, kā arī salīdzina uzņēmuma debitoru un kreditoru prasījumu un saistību summas. Inventarizācijas rezultātus atspoguļo inventarizācijas sarakstos. Mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšanu izdara normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Vienādu priekšmetu inventarizāciju var veikt arī izlases veidā, lietojot datu izvērtēšanā matemātiskās statistikas metodes. Šādā veidā noteiktā materiālo līdzekļu vērtība nedrīkst būtiski atšķirties no vienlaidu inventarizācijas rezultātiem.

Pārskata gada slēguma inventarizācija nav obligāti jāveic pārskata gada pēdējā dienā, ja grāmatvedības dati dod iespēju arī bez dabā veiktas inventarizācijas noteikt patiesos materiālo vērtību veidus, daudzumus un to novērtējumu naudas vienībās.

Pārskata gada slēguma inventarizāciju drīkst veikt triju mēnešu laikā pirms pārskata gada beigu dienas vai mēneša laikā pēc tās, pārrēķinot inventarizācijas dienā konstatētos atlikumus atbilstoši grāmatvedības datiem pārskata gada beigu dienā.

Uzņēmuma īpašuma vai lietojuma objektu apjoma noteikšana dabā ietver šo objektu daudzuma, lietošanas ilguma un pilnvērtīguma (kvalitātes, derīguma) novērtēšanu ar vispārīgi izmantojamiem paņēmieniem (apskatot, saskaitot, nosverot, izmērot) vai, ja nepieciešams, ar speciāliem paņēmieniem (piemēram, ģeodēziskie mērījumi, veicot tehniskos aprēķinus, paraugu ķīmiskā analīze laboratorijās, pieaicināto ekspertu vērtējums, attiecīgu valsts reģistru, arī Meža valsts reģistra, aktualizētie dati). Minēto novērtēšanu piemēro uzņēmuma īpašumā, valdījumā, turējumā vai glabājumā esošajām ķermeniskajām lietām (ilgtermiņa ieguldījumiem un apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī ārpusbilances aktīviem), arī tām, kas uzņēmumam ir nodotas atbildīgā glabāšanā vai uzņēmumā ir pārstrādes vai labošanas (remonta) procesā.

Nemateriālo ieguldījumu un citu bezķermenisko lietu, kā arī prasību un parādu (arī ārpusbilances posteņu) summas inventarizē, to apjomu pārbaudot saskaņā ar attiecīgajiem dokumentiem.

Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par inventarizācijām uzņēmumā. Uzņēmuma vadītājs izveido inventarizācijas komisiju. Individuālā uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, un individuālais komersants inventarizāciju var veikt pats.

Inventarizācijas komisijas personālsastāvu un inventarizācijas sākša­nas un pabeigšanas termiņu uzņēmuma vadītājs nosaka ar rakstisku rīkojumu. Uzņēmuma vadītājs šajā rīkojumā var ietvert arī inventarizācijas dokumentē­šanas termiņu.

Inventarizāciju veic tās personas klātbūtnē, kas atbild par konkrēto ķermenisko lietu, arī skaidrās naudas, saglabāšanu (turpmāk – atbildīgā persona), ja tāda ir.

Uzņēmuma vadītājs uzaicina uzņēmuma revīzijas komisiju (revi­dentu), iekšējā audita (revīzijas) dienesta darbinieku (sabiedrības kontrolieri) vai zvērinātu revidentu novērot pārskata gada slēguma inventarizācijas gaitu.

Līdz inventarizācijas dienai jābūt pabeigtai visu attaisnojuma dokumentu (par ķermenisko lietu saņemšanu un nodošanu) apstrādei, izdarītiem attiecīgajiem ierakstiem analītiskās uzskaites reģistros un aprēķinātiem atlikumiem.

Pirms ķermenisko lietu faktiskā stāvokļa pārbaudes sākšanas inventarizācijas komisija:

• iepazīstas ar inventarizējamo objektu un inventarizācijas instrukciju, kā arī sastāda inventarizācijas plānu;

• pārbauda, vai visas svēršanas un mērīšanas ierīces ir precīzas un lietošanas kārtībā;

• noskaidro, vai visi dokumenti, arī pēdējie dokumenti par ķermenisko lietu saņemšanu, atsavināšanu vai likvidāciju, ir reģistrēti attiecīgajos reģistros. Ja tas nav izdarīts, paredz laiku minēto darbību veikšanai un inventarizāciju sāk tikai pēc tam, kad šīs darbības veiktas.

Ja ķermenisko lietu inventarizācija nav pabeigta vienā dienā, telpu, kur tās tiek glabātas, aizzīmogo inventarizācijas komisijas klātbūtnē pēc inventarizācijas komisijas darba pabeigšanas attiecīgajā dienā. Telpu var neaizzīmogot, ja tas nav lietderīgi un to paredz uzņēmuma vadītāja apstiprinātā inventarizācijas instrukcija.

Inventarizācijas rezultātus ieraksta inventarizācijas sarakstos. Ja uzņēmumā ir atbildīgā persona, šos sarakstus sastāda vismaz divos eksemplāros, no kuriem viens paredzēts atbildīgajai personai un otrs – uzņēmuma vadītājam.

Inventarizācijas sarakstu sastāda, ievērojot šādas prasības:

• norāda sastādāmā dokumenta obligātos rekvizītus – uzņēmuma un attiecīgās inventarizējamās struktūrvienības nosaukumu, dokumenta nosaukumu un numuru, sastādīšanas datumu, pamatojumu, ziņas par personām, kuras pieda­lās inventarizācijā, ķermenisko lietu uzskaites vienību nosaukumu un uzskaites kodu (numuru) (ja tāds ir), mērvienības, daudzumu un citus rekvizītus (sākotnējā vērtība), ņemot vērā inventarizējamā objekta veidu un uzņēmuma inventarizācijas instrukcijā noteikto kārtību;

• inventarizācijas sarakstu sastāda skaidri un saprotami, izmantojot datoru vai izdarot ierakstus ar roku iepriekš sagatavotā inventarizācijas saraksta veidlapā;

• inventarizācijas sarakstu paraksta inventarizācijas komisijas locekļi un atbildīgā persona, ja tāda ir. Ja kāds no inventarizācijas komisijas locekļiem nevar piedalīties inventarizācijā un ja to paredz uzņēmuma vadītāja apstiprinātā inventarizācijas instrukcija, inventarizācijas sarakstu var parakstīt tikai daļa no inventarizācijas komisijas locekļiem;

• ja inventarizācijas sarakstā ierakstu labo, tad jāievēro noteikumi par grāmatvedības ierakstu labojumiem;

• visos inventarizācijas saraksta eksemplāros kļūdu labo šādi: svītro nepareizo ierakstu, izdara pareizo ierakstu un norāda, kas un kad labojis un kāpēc labots;

• labojumu paraksta visi inventarizācijas komisijas locekļi un atbildīgās personas;

• izdarot ierakstus ar roku iepriekš sagatavotā inventarizācijas saraksta veidlapā, nedrīkst atstāt neaizpildītas rindas. Inventarizācijas saraksta pēdējā lappusē neaizpildītās rindas pārsvītro.

Pēc attiecīgo objektu inventarizācijas pabeigšanas inventarizācijas komisija uzņēmuma vadītājam iesniedz sagatavotos inventarizācijas sarakstus kopā ar attiecīgajiem skaidrojumiem, priekšlikumiem un citiem dokumentiem, kas iegūti vai sagatavoti inventarizācijas gaitā.

Uzņēmuma vadītājs vai cita persona (saskaņā ar amata pienākumiem uzņēmumā) izskata iesniegtos inventarizācijas dokumentus un pārbauda, vai:

• ir iesniegti inventarizācijas saraksti attiecībā uz visiem rīkojumā noteiktajiem inventarizējamajiem objektiem;

• inventarizācijas saraksti ir noformēti atbilstoši noteiktajai kārtībai;

• inventarizācijas rezultāti iegūti atbilstoši inventarizācijas instruk­cijai;

• iesniegtie paskaidrojumi un priekšlikumi ir pamatoti;

• visi inventarizācijas sarakstos norādītie aprēķini ir pareizi.

Katra inventarizācijas saraksta pēdējā lappusē izdara atzīmi par cenu un gala rezultātu aprēķinu pārbaudi. Minēto atzīmi ar parakstiem apliecina tās personas, kuras ir veikušas pārbaudi.

Uzņēmuma vadītājs var organizēt inventarizācijas rezultātu kontrol­pārbaudes un, ja nepieciešams, uzdot inventarizāciju veikt atkārtoti.

Uzņēmuma grāmatvedībā sastāda salīdzināšanas sarakstus, kuros norāda inventarizācijā konstatēto grāmatvedības uzskaites un inventarizācijas sarakstu datu starpību, lai saskaņā ar inventarizācijas rezultātiem varētu precizēt ierakstus grāmatvedības kontos.

Inventarizācijā konstatētās novērtējuma starpības, ķermenisko lietu vienību skaita starpību vai to zudumus bojāšanās, morālās novecošanās vai citu iemeslu dēļ iegrāmato saskaņā ar uzņēmuma vadītāja norādījumiem.

Inventarizācijas dati jāatspoguļo grāmatvedības reģistros ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā mēneša beigām, kurā notikusi inventarizācija. Pārskata gada noslēguma inventarizācijas rezultāti uzskaitē jāuzrāda ar pārskata gada pēdējās dienas datumu (arī tad, ja inventarizācija faktiski notikusi un tās rezultāti iegūti pēc pārskata gada pēdējās dienas).

Krājumu inventarizācija

Krājumu inventarizācija aptver izejvielas, materiālus, nepabeigtos izstrādājumus, gatavos izstrādājumus un preces, kā arī darba un produktīvos lopus.

Norakstot krājumus (preces, izejvielas, materiālus) pārskata gada laikā un nosakot atlikumus inventarizācijā, pielietojama viena no krājumu novērtēšanas metodikām – FIFO vai vidēji svērtās cenas metode (likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 31. pants).

Rīkojot inventarizāciju, vienkāršāk izmantot FIFO metodi: “kas pirmais saņemts, pirmais arī realizēts”, t. i., krājumu atlikums tiek noteikts pēc pēdējās partijas cenas.

Saskaņā ar starptautisko standartu (2.SGS 3.1.paragr.), pēc preču pārdošanas, summa, par kādu tie tika uzskaitīti, ir jāatzīst kā izdevumi tai laika periodā, kurā tiek atzīts atbilstošais ieņēmums, t.i. ir jāatbilst izdevumiem un ieņēmumiem. Tas nozīmē, ja preču inventarizācija tiks veikta pēc pārskata gada beigām, piem., nākamā gada janvārī, tad inventarizācijas rezultātu ir jākoriģē, ņemot vērā janvārī saņemtās un realizētās preces.

Ir divas krājumu uzskaites metodes: nepārtrauktās inventarizācijas un periodiskās inventarizācijas metode.Uzņēmums var izvēlēties vienu no tām pēc saviem ieskatiem.

Ja uzņēmumā lieto krājumu uzskaitesnepārtraukto metodi, tad ik mēnesi jārīko inventarizācija un jānosaka krājumu atlikums mēneša beigās.

Preču saņemšana pārskata gadā:

D 213 K 26 … 531 …

Realizēto preču vērtības norakstīšana uzreiz vai mēneša beigās ar aktu:

D 712 K 213

Produkcijas ražošanai nepieciešamo izejvielu saņemšana pārskata gadā:

D 211 K 26 … 531

Produkcijas ražošanai nodoto izejvielu vērtības norakstīšana:

D 711 K 211.

Izdarot gadskārtējo inventarizāciju, jāprecizē gada laikā izdarīto krājumu norakstījumu pareizība, krājumu atlikuma pareizība gada beigās un to atbilstība uzskaites datiem.

Ja uzņēmumā tiek izmantota krājumu uzskaitesperiodiskā metode, tad inventarizācija jāizdara vienu reizi gadā un jānosaka krājumu atlikums.

Preču saņemšana pārskata gadā uzskaitāma konta 712 debetā:

D 712 K 26 … 531.

Pēc gada inventarizācijas datiem uz gada beigām jāsalīdzina krājumu atlikumi gada sākumā un beigās un rezultāts attiecīgi jāiegrāmato:

D 213 K 719 – krājumu vērtības palielināšanās gada beigās

D 719 K 213 – krājumu vērtības samazināšanā gada beigās

Realizēto preču pašizmaksa norakstāma uz pārskata gada beigām (31.12), noslēdzot operāciju kontus 712 un 719 kontā 861 “Peļņa un zaudējumi”.

Pēc preču inventarizācijas uzņēmumā jāizdara kontu inventarizācija, kurā jāņem vērā ar preču iegādi saistītās papildu izmaksas:

konts 715 – muitas ieved nodevas, ko uzņēmums samaksājis, atmuitojot preces;

konts 716 – “citi ārējie izdevumi”: – transporta pakalpojumi, apdrošināšana u.c.;

konts 718 – dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis.

Ja visi izdevumi, kas saistīti ar preču iegādi un piegādi tiek uzskaitīti atsevišķi:

D 712 (213) K 531 – preces cena

D 712, 716, 718 K 26… 2380 – muitas nodevas, transporta pakalpojumi, dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis, tad, šajā gadījumā, neaizmirstiet pārskata gada beigās aprēķināt gada laikā realizēto preču procentus preču kopsummā.

Šis aprēķins grāmatvedim jānoformē ar grāmatvedības izziņu un uz 31.12 jāiegrāmato:

D 861 K 715, 716, 718 – papildu izdevumu norakstīšana proporcionāli realizētajām precēm (papildu izdevumi gada laikā x aprēķinātie % : 100%).

Atlikušie papildus izdevumi, kas ietverti preces atlikumā uz gada beigām, ir jāattiecina uz rēķina 241 debetu un jānoraksta tos nākamajā gadā, aprēķinot proporciju.

D 241 K 715, 716, 718.

Preču norakstīšana

Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem (2.SGS 25.paragr.), rezervju norakstīšana zem pašizmaksas līdz iespējamai zemākajai tīrajai pārdošanas cenai, atbilst viedoklim, ka aktīvi nav jāuzskaita par lielāku summu, kādas ieņēmums sagaidāms no to pārdošanas vai izmantošanas.

Preču norakstīšana notiek piespiedu kārtā, gadījumā, ja tās ir bojātas, pilnībā vai daļēji novecojušas.

Rezervju norakstīšana notiek saskaņā ar aktu, ko paraksta 3 – darbinieku komisija.

MK noteikumos Nr.319 «Likuma «Par uzņēmuma ienākuma nodokli» normu piemērošanas noteikumi» (noteikumi papildināti ar p. 38.1). nosaka, ka no 2002. gada 1. janvāra preču norakstīšana, kas notiek dabīgo zudumu ietvaros, nepalielina apliekamo ienākumu, bet preču norakstīšana virs dabīgo zudumu normas, palielina apliekamo ienākumu uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācijā.

Dabīgo zudumu normas uzņēmums nosaka pamatojoties uz faktiskajiem zudumiem pēdējos trīs taksācijas periodos.

Grāmatvedības kontējumi būs sekojoši:

1) Preču norakstīšana dabīgo zudumu normas ietvaros:

D 829 K 21… – 1 000 Ls (apliekamais ienākums nepalielinās)

2) Preču norakstīšana virs dabīgo zudumu normām

D 829 K 21…- 200 Ls – (par šo summu palielinās apliekamais ienākums).

Pamatlīdzekļu inventarizācija

Pirms inventarizācijas komisijai jāpārbauda pamatlīdzekļu uzskaite uzņēmumā: vai ir iekārtotas inventāra uzskaites kartītes un/vai grāmatas.

Katram pamatlīdzekļu objektam jābūt piešķirtam inventāra numuram.

Ja pamatlīdzekļu objekta komplektā ir vairāki priekšmeti, tad katram no tiem jāpiešķir viens un tas pats inventāra numurs.

Bez tam, komisijai jāpārliecinās, vai visiem pamatlīdzekļu objektiem, kas atrodas uzņēmuma telpās, ir īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti:

- stingrās uzskaites pavadzīme;

- kases aparāta čeks ar stingrās uzskaites kvīti;

- pirkuma – pārdevuma līgums (iepirkuma akts) no fiziskas personas un pamatlīdzekļu objekta pieņemšanas – nodošanas akts;

- nomas vai nomas ar izpirkumu (līzinga) līgums un pamatlīdzekļu pieņemšanas -nodošanas akts;

- dibinātāju sapulces protokols par pamatlīdzekļu objekta ieskaitīšanu pamatkapitālā (reģistrējama Uzņēmumu reģistrā) un pamatlīdzekļu pieņemšanas -nodošanas akts.

Pēc tam sastādītie inventarizācijas saraksti jāsalīdzina ar grāmatvedības datiem.

Ja ir atklāti pamatlīdzekļu objekti, kuriem nav dokumentu, kas apliecina firmas īpašuma tiesības uz tiem vai ka tie ir nomāti, šie objekti jāņem uzskaitē un jāieskaita ienākumos:

D 123 K 819 (070. rinda peļņas vai zaudējumu aprēķinā)

Izdarot inventarizāciju, jāpievērš uzmanība pamatlīdzekļu objektiem, kuri ir pilnīgi amortizēti, taču joprojām tiek izmantoti. Tie jānovērtē pēc tirgus cenas un jāattiecina uz 313 – Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve.

Ja pamatlīdzekļa atlikusī vērtība atbilst tirgus vērtība un ir tuva nulles vērtībai, tad pamatlīdzekli var turpināt ekspluatēt bez tā pārcenošanas.

Norēķinu inventarizācija

Debitoru parādu un parādu kreditoriem inventarizācija gada beigās izdarāma, pamatojoties uz salīdzinājuma aktiem.

Aprēķinu salīdzinājuma akts jāsastāda divos eksemplāros, abi eksemplāri tiek nosūtīti partnerim, kam jāatsūta atpakaļ viens parakstīts un apstiprināts eksemplārs.

Salīdzinājuma akts ar debitoriem jāraksta tajā valūtā, kādā izrakstīti rēķini.

Līgumā var būt paredzēts, ka pavadzīme izrakstāma dolāros, bet norēķinus var izdarīt latos vai citā valūtā. Tādā gadījumā salīdzinājuma aktā jāuzrāda dolāri vai cita valūta, kurā izdarīti norēķini.

Inventarizācijas procesā grāmatvedim jānoskaidro un jānoraksta bezcerīgie debitori un kreditori.

Visus debitoru parādus var sadalīt bezcerīgos (debitors bankrotējis, ir tiesas akts par to, ka nav iespējams piedzīt parādu utt.) un nedrošos, kurus debitors vēl nevar atmaksāt.

Norēķinu ar budžetu inventarizācija par aprēķinātajiem un samaksātajiem nodokļiem un samaksātajiem procentiem.

VID rajona nodaļā jāsaņem datorizdruka par katru nodokli, kas jāsalīdzina ar grāmatvedības datiem.

Ja tiek konstatētas atšķirības, bet tās var rasties no nokavējuma naudas un pamatparāda palielinājuma summām, atbilstoši refinansēšanas likmei un citiem aprēķiniem, tad tās jāprecizē un, ja tās izrādās likumīgas, jāizdara papildu iemaksas budžetā.

Ja Jūs nepiekrītat atšķirību summai, jāraksta iesniegums VID rajona nodaļas vadītājam un jāpamato, ka nodokļu summas aprēķinātas nelikumīgi.